Posts tagged ‘spanish revolution’

February 21, 2012

Valensijas skolēni – spāņu policijas “ienaidnieks”.

Spānijas pilsētā Valensijā pēc 19.februāra protestiem pret izmaiņām Darba likumā, 20.februārī turpinājās aptuveni 300 studentu un pasniedzēju protesti pret budžeta samazinājumu izglītībai, kas tika pavadīti ar plašām policistu ovācijām belzieniem pa labi un pa kreisi. Aizturēti 19 studenti un nepilngadīgie. Pēdējās ziņas naktī uz otrdienu, 21.02.2012: studenti un pasniedzēji gatavojas ieņemt Valensijas Vēstures universitāti (Universidad de Historia de Valencia).

Ilustrācijai pievienoju jauku riebīgu videomateriālu, kurā policisti uzgrūž divas meitenes pret automašīnu.

Te arī cits materiāls, kur, kā izskatās, Valensijas policisti spēlē (?) kariņus ar vidusskolēniem:

http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=xoMQqr65344

Advertisements
February 19, 2012

Spānija apcērp darbinieku tiesības

Tu esi atlaists! Pārsūti tālāk!Spānijā šodien norisinās protesti pret nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā. Pirms dažiem mēnešiem pie varas nākušās Tautas partijas (PP, Partido Popular) lielākā daļa veikto izmaiņu ir saistītas ar vieglāku un lētāku darbinieku atlaišanu, un tajā skaitā ir arī tādas, kuras jau novērtētas kā antikonstitucionālas, piemēram, darbinieku diskriminācija slimības dēļ pat tad, ja uzņēmumam nav nekāda veida finansiālu grūtību (ja darbinieks divu mēnešu laikā nav darbā slimības dēļ ilgāk kā 9 dienas, viņu varēs atlaist pa lēto). Tāpat, piemēram, nolemts, ka, lai veiktu ERE (masīva darbinieku atlaišana par lētu naudu, pamatojot to ar uzņēmuma problēmām), vairs nebūs nepieciešama iepriekšēja valsts autorizācija. Samazinātas arī parastās darbinieku atlaišanas kompensācijas. Protams, visi pieņemtie grozījumi stājas spēkā tūlīt un tagad, nevis pēc kādiem tur mēnešiem.

Kā skaidro PP, tās esot vienkārši rūgtas zāles par labu pašiem darbiniekiem – tas viss tiekot darīts nodarbinātības veicināšanai. (Atlaišanas veicināšana veicina nodarbinātību? Wtf? Vai kāds var to paskaidrot nezinīšiem un nesaprašām, lūdzu?) Tiesa gan, viņi paši atzīst, ka šiem grozījumiem nebūs “tūlītēja” iespaida uz nodarbinātību. Merkele jau sit plaukstas un slavē “drosmīgo” Mariano Rahoju, Spānijas premjerministru.

August 2, 2011

Tūkstošiem sašutušu spāņu no visām provincēm pulcējas Madridē

Tā nav krīze – tā ir krāpšana. To sauc par demokrātiju, bet tā nav demokrātija! Es neesmu pret sistēmu: sistēma ir pret mani. Neskaties uz mums: pievienojies! Tu, kas tikai skaties: arī no tevis zog. Mēs neesam preces baņķieru rokās. Cita pasaule ir iespējama! Šie un citi saukļi uz vienu nedēļas nogali bija iekarojuši Spānijas galvaspilsētu.

Kā iepriekš ziņots, 23. un 24. jūlijā notika viena no lielākajām sašutušo 15.maija kustības dalībnieku pulcēšanās Spānijā pēdējā mēneša laikā, un tai bija izšķiroša nozīme kustības nākotnei: bez simtiem spāņu, kuri sestdien ieradās no visiem valsts nostūriem pēc mēnesi ilgas „pastaigas”, un bez svētdien notikušās lielās manifestācijas, no svētdienas līdz otrdienai notika arī vairākas sapulces, tajā skaitā pirmdien noritējušais Pirmais 15.maija kustības sociālais forums ( Vairāk par to lasāms šeit, ir arī angliski), apvienojot domubiedrus no visas Spānijas un arī no citām Eiropas valstīm, lai debatētu par kopējām prasībām un vienotām turpmākajām akcijām, kā arī par ekonomiku, izglītību, vides aizsardzību un citām tēmām.

Varam ziņot, ka bija sanākuši starp 500 līdz 100 000 cilvēku – ironizējot par masu medijos sniegtajām prerunīgajām ziņām un notikumu interpretācijām. Cik noprotams no vairākiem puslīdz ticamiem avotiem, iespējamie skaitļi svārstās no 40 līdz 60 tūkstošiem.

Ļoti plašs notikumu apskats lasāms šeit: The struggle of the indignados continues, un te savukārt, Al Jazeera sižets.  Tā ka es biju klāt, pati arī mēģinašu ko aprakstīt, un arī savas bildes parādīt, un arī citu bildes.

Lielākā daļa sanākušo viesu tika izguldīti parkā pilsētas centrā, kurš ar telti, kurš tikai ar guļammaisu, un kurš bez nekā, un kurš vispār negulēja.

Svētdienas pievakarē notika ilgi gaidītā manifestācija – nebeidzama cilvēku jūra, manuprāt, noteikti bija vairāk par 60 tūkstošiem – notika pacilātā gaisotnē un bez vērā ņemamiem starpgadījumiem, un pēc tam liela daļa cilvēku turpināja neplānotu manifestāciju pie kongresa ēkas, jau saspīlētākā gaisotnē, ņemot vērā drūmo policistu ķēdi, kas nožogoja ielu un pašu kongresa ēku. Daļa cilvēku palika pie kongresa divas dienas cenšoties iesniegt deputātiem vēstuli, kurā apkopotas mēnesi ilgo gājienu laikā uzzinātais, kamēr trešdienas rītā policisti viņus izdzenāja.

Kā raksta Jerome, autors no no roarmag.org,  Puerta del Sol laukums Madridē ir dzīvs pierādījums tam, ka šīs sapuvušās sistēmas iekšienē var parādīties un attīstīties alternatīva politika, un iespējams, arī jauna, veselīga pasaule. Tā nav tikai jaunu cilvēku kustība: bija arī pusmūža cilvēki un pensionāri. Viena no lietām, ko spāņu indignados ir skaidri pauduši no paša sākuma ir tas, ka viņu pretestība nevēršas tikai pret ekonomisko krīzi, kas novārdzina Spāniju, bet gan pret globālo kapitālisma sistēmu, kura ir radījusi šo krīzi.

Tāpat viņš raksta, ka no pirmdien notikušajām sapulcēm (foruma) varam novērot, ka mēs atrodamies fascinējošā sākuma stadijā ceļā uz demokrātiju 2.0 – uz demokrātiju, kurā lēmumu pieņemšana notiek horizontāli organizētā, jebkuram pieejamā pūlī; demokrātija, kurā cilvēki nonāk pie kopīgu problēmu kopīgiem risinājumiem, caur decentralizētu, tīklam līdzīgu procesu. Darba grupas priekšlikumi un lēmumi nonāk tautas sapulcē, kas nepazīst robežas. Kā tas līdzīgi jau sen notiek internetā; 15-M „patiesās demokrātijas” modelis radikāli attālinās no reprezentatīvās demokrātijas.

No Madrides devās ceļā nākamie kājāmgājēji – uz Briseli, ar mērķi nokļūt tur pirms 15.oktobra, kad paredzēta tā sauktā „pasaules revolūcija”. Ceļā uz Briseli ar tādu pašu mērķi dosies arī franču sašutušie no Tulūzas un Parīzes, un vācu sašutušie no Āhenes: Briselē paredzēts vienu nedēļu ilgs starptautisks forums, ar noslēgumu 15. oktobra manifestācijā.

Šeit esmu apkopojusi pašas sabildēto no aprakstītās nedēļas nogales:  novēroto plakātu un saukļu fotogrāfijas.

July 22, 2011

Dokumentāla īsfilma par “indignados”


Demonstrations, marches, rallies. For months now hundreds of thousands of Europeans have been expressing their anger at government imposed austerity measures. So what is driving them? And what do they hope to achieve?

July 22, 2011

Tuvākie notikumi

23. un 24.jūlijs: Madride. “Encuentro de la Marcha Popular Indignada.”

23.jūlijs: Londona. “Indignant March to Trafalgar Square from Royal Festival Hall, celebrating the Spanish Marchas Indignadas.”

23.jūlijs: Roma. “Manifestazione Tutti a Roma! INDIGNADOS ITALIA !!”

17.septembris: Ņujorka. “Occupy Wall Street.”

July 22, 2011

“Sašutušo” gājiens no provincēm uz Madridi un gājiena noslēgums 23. un 24. jūnijā

Miermīlīga spāņu tautas akcija, atbalstot 15-M kustības konstruktīvo, demokrātisko, miermīlīgo garu. Jūnijā un jūlijā no vairākām Spānijas pilsētām devušās ceļā cilvēku grupas no visām pusēm, 23. jūlijā satiekoties Spānijas politiskajā un ģeogrāfiskajā centrā – Madridē.

Šo gājienu nevajadzētu interpretēt kā protestu vienkāršošanu, bet gan tieši otrādi, kā to izplatīšanu. Sēt cilvēkos sašutumu par esošo situāciju valstī un pasaulē, rosināt debates un tautas sapulces pilsētās un ciemos, kas ir pa ceļam, mācīties no citu kolektīvu pieredzes, satikties un veidot tīklu. Tāpat šis pasākums, dodoties uz Madridi, nevēlas uzsvērt centrālās valdības atzīšanu. Madride ir Spānijas ģeogrāfiskais centrs, kur turklāt, atrodas pašreizējā valdība, un lieliski noder par satikšanās punktu.

24. jūnijā paredzēta viena liela tautas kopā sanākšana. Raksta autore arī būs klāt, un centīsies šo to dokumentēt!

“Ja tu esi vecs tīģeris, un ja tu neesi noguris, tev ir jādodas uz Sol laukumu. Sekojot saviem ideāliem par sociālo progresu; savu bērnu, mazbēnu un  sevis paša dēļ. Ja tu esi jauns, pacel savu dibenu no dīvāna, un nāc uz Sol laukumu: lai sapņotu, dziedātu un pieprasītu. Kļūsti par šī laika balsi. “

June 23, 2011

Atskats uz protestiem pret Eiro Paktu

Eiropas revolūcija ir pret Eiro Paktu, kuram starp citu, ir pievienojusies arī Latvija ar Valdi Dombrovski priekšgalā, pat nepieminot tautai tā eksistenci. Eiro pakta būtība, nomaskēta ar skaistiem vārdiem, tādiem kā “uzlabot konkurētspēju”, “samazināt bezdarbu”, nozīmē “elastīguma palielināšanu” (lai uzņēmējiem būtu vieglāk, lētāk un vienkāršāk atlaist darbiniekus), pensijas vecuma palielināšanu, algu samazināšanu un virkni citu tamlīdzīgu pasākumu. Kā to rakstījis Jānis Kučinskis (manu viedokli par rakstu skat. vēlāk apakšā), tas nozīmē, ka pār valstīm arvien vairāk valdīs “nešķīstā trīsvienība jeb “troika”: Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF),” kas lien iekšā Eiropas valstu likumdošanā.

15-M jeb indignados kustības ietvaros 19. jūnijā bija izsludināti protesti pret Eiro Paktu visās Eiropas pilsētās, un dienās starp 21. un 23. jūniju notika arī dažādi protesti Briselē pie Eiropas Parlamenta. 21.jūnijā Briselē notika dažu sindikātu organizētie protesti, un 23.jūnijā aptuveni 200 demonstrantu centās iekļūt Eiropas Parlamenta ēkā, kā tiek rakstīts WikiLeaks un Europeanrevolution.net, kāds demonstrants stāsta, ka viņi tikuši brutāli iekaustīti un izklīdināti ar asaru gāzi.

Protesti notikuši 98 pasaules pilsētās, bet visplašāk tie norisinājās 19.jūnijā Spānijā, piedaloties cilvēkiem 30 pilsētās.

19-J Madride

Demonstranti Madridē

Ziņu avotos, tādos kā El Pais, kā arī WikiLeaks, tiek minēts, ka kopumā esot piedalījušies apttuveni 200 000 demonstrantu. Savukārt kādā facebook lapā, kuru vairs nevaru atrast, tika lēsts, ka bijuši vismaz 2 miljoni demonstrantu, skaitot kopā ziņas no dažādām pilsētām.

Arī citās valstīs norisinājās protesti. Francijā 19.jūnijā protestēja aptuveni 500 demonstrantu, no kuriem 100 tikuši arestēti, tā vēsta  EuropeanRevolution.net, kā arī  WikiLeaks_World twitteris. Maķedonijā, kur protesti risinās nu jau divas nedēļas, 19.junijs arī netika palaists garām (1 000 cilvēku). Protesti notika arī Vācijā, Austrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Itālijā, Rumānijā, Šveicē, Beļģijā, Īrijā, Luksemburgā, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Serbijā, Zviedrijā, Īslandē un Slovākijā, kā arī ārpus Eiropas – Japānā.

Līdz Latvijais pagaidām ziņas nenonāk pietiekamā daudzumā, vismaz tā man šķiet. Vienīgā ziņa saistībā ar Eiro Paktu, kuru šajās dienās ievēroju, bija Jāņa Kučinska raksts Delfos, kas pieminēja Eiro Paktu, tiesa gan, neminot pārāk konkrēti šajā Paktā iekļautos punktus, vienīgi uzsverot finanšu institūciju diktatūru, tādu kā Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), un kreditoru ilgostošo shēmu un spēlēšanos ar virtuālu naudu, kas tagad jāatdod ar īsto, kā arī to, ka bailēs no eiropiešu protestiem un Īslandes „vīrusa”, Eiropas institūcijas un masu mediji uzsver „Latvijas modeli” (taupības pasākumus) par varen labu un efektīvu esam. Rakstā ir liela daļa taisnības, taisnība, ka Dombrovskis ir ne aci nepamirkšķinājis, un mēs jau piederam Eiro Paktam, par to neko nezinot.  No otras puses, man personīgi nesimpatizē, ka rakstā netieši pausts atbalsts „vietējiem oligarhiem”, lai pretotos „Eiropas oligarhiem”. Manuprāt, jebkurš oligarhs ir tautas apzadzējs.

Te būs daži avoti par Spāniju 19.jūnijā:

http://wlcentral.org/node/1904

http://roarmag.org/2011/06/19-j-spain-protest-indignados-madrid/

http://www.commondreams.org/headline/2011/06/19-1

http://www.elpais.com/articulo/english/Outraged/but/peacefully/in/Barcelona/elpepueng/20110621elpeng_4/Ten

http://www.elpais.com/articulo/english/15-M/movement/shows/strength/with/massive/march/against/social/cuts/elpepueng/20110619elpeng_5/Ten

Pēc demonstrācijas Madridē tika atskaņota Bēthovena 9.simpfonija, lai atgādinātu, par kādām vērtībām iestājas tās teksts. 🙂

June 13, 2011

Par “Eiro paktu”

Īsti nesanāk laika sagatavot ne izsmeļošu rakstu, ne arī iztulkot kādu no esošajiem, bet tad nu īsumā:

19. jūnijā Eiropas pilsētās notiks protesti pret “Eiro paktu”. Pret līgumu, kura galvenais nolūks ir kontrolēt likumus tajās Eiropas valstīs, kurām ir starptautiskie aizdevumi. Lai “nodrošinātu”, ka aizdevēji saņem atpakaļ visu līdz pat pēdējam centam. Kā kontrolēt? Nu protams, parastie pasākumi pret plebejiem: Eiropas finanšu institūcijas varēs vienpusēji likt pazemināt algas,  paaugstināt pensionēšanās vecumu, veikt izmaiņas darba likumā (piem., “elastīgākus darba līguma noteikumus”), ar domu uzlabot konkurētspēju. Bet kā konkurētspēju tas uzlabos patiesībā? Protams, ieguvējas atkal būs bankas un lielās korporācijas.

WHAT DO THEY SIGN WHEN THEY RATIFY THE EURO PACT?

Eiro Pakts. "Vispirms mēs viņus nogremdēsim, un pēc tam "izglābsim"."

"Vispirms mēs viņus nogremdēsim, un pēc tam "izglābsim"."

– The public sector salaries should be consistent with the competitiveness of the private sector, WHICH MEANS: further cuts in the public sector as it must offer the same benefits as the private sector´s derisory wages and increasing working hours. Including a sharp cut in the numbers of public employees.

– Therefore all countries should adjust their laws to the dictates of the banks, WHICH MEANS governments are ONCE AGAIN not legislating for the protection and interests of citizens but in the favour of large banking corporations and the markets.

Šāda tāda info angliski:

http://www.facebook.com/event.php?eid=109952275762995&ref=nf

June 13, 2011

Fragmenti no Eiropas. Mēs esam par mums – par tautu, nevis baņķieriem

Īss kopsavilkums par Eiropu, par tādu Eiropu, kāda tā ir pēdējās nedēļās. Eiropu, kur ir sapratusi, ka ir laiks mosties. Ir pienācis laiks sacelties, laiks miermīlīgai revolūcijai. Laiks atgādināt politiķiem, ka lietu noteicēji esam mēs, tauta. Un mēs esam pret demokratizācijas privatizāciju, kā to pareizi nodēvēja Zatlers. “Kapēc pār mums valda tirgus, ja mēs to neesam ievēlējuši?” tā retoriski tiek vaicāts daudzajos ielu protestos Spānijā.

June 9, 2011

Tonijs Blērs par 15-M: “ir jāieklausās protestos, taču nedrīkst ļaut tiem pār sevi valdīt.”

Spānijas laikrakstā “El País” pagājušā nedēļā publicēts britu ekspremjera Tonija Blēra viedoklis par eiropiešu protestiem, te nu būs īss un brīvs raksta atreferējums ar precīziem citātiem:

Pieminot 15-M kustību, kura ir iekārtojusies pilsētu laukumos visā Spānijā, Tonijs Blērs  apstiprināja, ka politiskam līderim demokrātijā ir “jāieklausās ielās notiekošajos protestos, bet tu nevari ļaut, lai tie pār tevi valdītu”.

cits politiķis ar pirkstu
cits politiķis ar pirkstu

„Mana prolēma ar ielās notiekošajiem protestiem ir tā, ka, ja tu neesi uzmanīgs, mediji izveido situāciju, kurā demonstrantiem tiek dota leģitimitāte ne tikai uz viņu tiesībām protestēt, bet arī par to, ko viņi saka,” par šādu Tonija Blēra deklarāciju informē Europa Press. „Kā politiskam līderim man ir jāpieņem lēmumi, un es tos nevaru pieņemt, balstoties tikai uz cilvēku skaitu ielās, man tie ir jāpieņem, vadoties arī pēc mana pienākuma kā premjerministram, kurš ir ticis ievēlēts, lai pieņemtu lēmumus, kuri, pēc manām domām, ir labi valstij.”

Oriģinālais raksts laikrakstā spāņu valodā atrodams šeit: http://politica.elpais.com/politica/2011/06/02/actualidad/1307033071_059076.html