Posts tagged ‘greeks’

February 22, 2012

Vēstule par to, kas notiek Grieķijā un par ko netiek ziņots medijos

Starptautiskie mediji ir ziņojuši par pagājušās svētdienas nakti Grieķijā. Tie ir ziņojuši par uguni, haosu, vardarbību…

Tie ir ziņojuši par 100 000 cilvēkiem, kas bija sapulcējušies Sintagmas laukumā, bet ne par tiem 200 000 cilvēkiem, kas tur patiesībā atradās, ne arī par tiem 300 000 cilvēku, kuri nevarēja nokļūt šajā laukumā, jo policija bloķēja ielas un metro.

Tie nav ziņojuši par to, kā policija izprovocēja nemieru sākumu plkst. 17:00, izpūšot asaru gāzi pa visu laukumu un izdzenājot manifestantus pa visu Atēnu centru, lai tie netraucētu pie parlamenta ēkas.

Mediji ir ziņojuši par vispārēju postīšanu un izplatījuši baumas par to, ka Atēnu Nacionālā bibliotēka dega liesmās. Tā nav patiesība.

Dega bankas, kafejnīcas un veikali – to multimiljonāru industriālo uzņēmumu franšīzes, kuri ir noveduši Grieķiju līdz šai situācijai; mediji ziņo par anti-sistēmas jauniešiem, taču tie neziņo par vecām sievietēm un vīriešiem, kuri bija uzvilkuši gāzmaskas, lai aizsargātos no asaru gāzes, un kuri parādīja savu atbalstu, stundām ilgi ritmiski dauzot ap bankām un lielo starptautisko uzņēmumu ēkām apjoztās sētas, svillpjot un ar kliedzieniem uzmundrinot manifestantu pirmās līnijas, kuras pretojās policijas uzbrukumiem ar asaru gāzi un uguni, un ar aplausiem apsveicot Alpha Bank un Eurobank ēku aizdegšanos.

Mediji ziņo par to, ka vardarbība neuzlabos Grieķijas situāciju, taču tie nerunā par pilsētas rajonu pārstāvju tautas sapulci, kas tika noturēta pagājušajā nedēļā Pantiosas universitātē, tie neziņo par to, ka Nomiki universitātes okupācijas mērķis bija iegūt vietu, kurā dazādajām grieķu kustībām debatēt un apmainīties ar informāciju un viedokļiem; mediji neziņo par brīvajām ēdnīcām un maiņas tirdziņiem, kas katru nedēļu notiek pilsētas rajonos.

Mediji neziņos arī par to, ka pēc pēdējās masīvās lielveikala aplaupīšanas un pārtikas izdalīšanas Salonikas strādnieku rajonā, vecās sievas teica, ka nebija atnākušas laikā, ka vajag ieiet vēlreiz iekšā, un ka, lai arī viņas pagaidām to nedarītu, viņas zina, kur ir savējie.

Tie neziņos par to, ka ejot cauri strādnieku rajonam nelielā manifestācija tālu no pilsētas centra, cilvēki izliecās no balkoniem un pacēla dūres, un manifestācijā pieauga cilvēku skaits, vecas sievietes aplaudēja, vecie vīri… sasodīts, vecie vīri dziedāja himnas, es neko nesapratu, bet vai jūs varat to iztēloties, jums nav ne jausmas par to, un mediji par to nepastāstīs, bet mēs pastāstīsim. Šeit, Atēnās, cilvēki zina, ka nav vieni, ka visa Eiropa iet to pašu ceļu. Bet viņi nezina, ko mēs, pārējie eiropieši darām… viņi nezina, vai pārējie eiropieši kaut ko dara.

Mēs redzam ne tikai Grieķijas tagadni, bet arī mūsu pašu nākotni.

Cilvēki no Atēnām. / 13.02.2012.

Atēnu manisfestācijas dalībnieku ziņojums.

Tulkots no spāņu valodas, no: http://armakdeodelot.blogspot.com/2012/02/carta-sobre-lo-que-esta-pasando-en.html

Advertisements
July 19, 2011

Latvijas sasistā sile

Delfos parādījies interesants kāda Latvijas ekonomista raksts. Viņaprāt, Latvija 10-15 gadu laikā sekos Grieķijai, un lai tā nenotiktu, ir būtiski jāmaina izglītības sistēma, kura pašlaik neveidojot kompetentus, konkurētspējīgus cilvēkus, bet šķiet, ka izglītības sistēmas nopietnu reformu bloķējot fakts, ka nevienam tas nav izdevīgi: ne uzņēmējiem, ne politiķiem, ne arī pašai sabiedrībai.

No Delfi.lv, Dāvidsons "Slazdā"

“Ja starptautiskie tirgi ļaus, varbūt mums izdosies šo vārgo izaugsmi tuvākajos gados noslēpt zem nākamā burbuļa. Ja neļaus, mēs mēģināsim noslēpt stagnāciju ar slēptu valsts parāda pieaugumu publiskās-privātās partnerības un valsts garantiju veidolā. Tas dos vēl dažus gadus cienījamas izaugsmes, taču, ja tagad netiks veiktas radikālas reformas, galarezultāts no šiem vingrinājumiem nemainīsies: apmēram 10-15 gadu laikā mēs piedzīvosim parāda pieaugumu un atjēgsimies pie sasistas siles kā šodien Grieķija,” tā raksta Dāvidsons, “Ir jābūvē neatkarīga, starptautiski konkurētspējīga izglītības sistēma, spēcīga tiesu vara un kompetenta un neatkarīga ierēdniecība. Tas nebūt nenozīmē revolūciju, pārmaiņas var būt arī pakāpeniskas, bet galamērķim tiešām ir jābūt revolucionāram.”

Dāvidsona raksts “Slazdā“.

Iesaku pādomāt par šiem jautājumiem:

  • Vai vainu par ekonomikas sabrukumu varam novelt tikai uz nevēlēšanos reformēt izglītības sistēmu, vai nav arī desmitiem citu jautajumu, kurus lielie uzņēmēji (un tātad arī politiķi) nevēlas risināt, jo nav izdevīgi? Piemēram, cittautiešu integrācijas problēma? Banku sistēmas problēma?
  • Vai Dāvidsona ieteiktais 20 cildeno grieķu ekonomistu uzsaukums, argumentējot par to, kāpēc Grieķija nevarēja bankrotēt, tā vietā, lai pārdotu visu valsti, ieskaitot valsts uzņēmumus un iespējams, kādas grieķu salas, nolemjot visai nākamai (ja ne vairākām nākamajām) grieķu paaudzei nīkuļot, un atbalstot tās pašas banku, kredītu un privatizācijas sistēmas turpinājumu, kas noveda Grieķiju līdz šai situācijai un pēc vairākiem gadiem novedīs pie tāda paša, tikai šausminošāka rezultāta, vai tas tiešām var saturēt padomus, kuriem sekot?
  • Pēc Davidsona raksta noprotams, ka citas, attīstītākās Eiropas valstīs ir labāka izglītības sistēma un nepastāv tādi kraha draudi. Bet jautājums ir, vai tur draudi nepastāv, vai vienkārši lejuplīdes process ir daudz lēnāks?
  • Un galu galā, vai reducēsim visu problēmu tikai uz Grieķiju/Latviju, uz to, kā šīs valstis pildījušas savus “mājasdarbus”,  un vai nemaz neņemsim vērā lielo ārvalstu uzņēmumu vainu notikušajā.

P.S. Šie jautājumi nenozīmē, ka es  izglītības reformu uzskatītu par mazsvarīgu. Manuprāt, ar reformas palīdzību ir jāpalielina ne tikai  augsti kvalificēta darbaspēka esamība, bet arī jāmāca politiskā kultūra, lai beidzot cilvēki justos piederīgi valstij un uzņemtos atbildību un darītu kaut ko sakarā ar politiķu patvaļas jautājumu.

June 29, 2011

Nozīmīgākās 48 stundas ES vēsturē

Pasaules acis vērstas uz grieķiem. Saspringta gaisotne. Šodien notika izšķirošais balsojums: taupības pasākumi un līdz ar to arī aizņēmums ir pieņemts.  Balsojums pavadīts ar 48 stundu ģenerālstreiku, plašām demonstrācijām; kamēr deputāti lēma savos krēslos, ka grieķiem būs vergot, tikmēr pilsētas laukums pārvērties par kaujaslauku. Cieta gan vardarbīgie, gan nevardarbīgie, un pat deputātiem esot šķitis, ka asaru gāzes daudzums ir par traku.

Šajā roar rakstā pamatīgi un skaidri izskaidrota šo 48 stundu nozīmība, kas to izraisījis un kādas sekas.

Savukārt šeit var lasīt svaigākās ziņas par šo divu dienu notikumiem, it īpaši par to, kā notika balsojums un kas norisinājās ielās.

Visbeidzot, neaizmirsīsim, ka pēdējā laikā Eiropas masu medijos, gan ziņu izlaidumos, gan žurnālos,  izvērsta plaša grieķu blamāža un tiek uzkurināts pārējo valstu iedzīvotaju naids pret grieķiem, informējot par nepatiesiem faktiem, veidojot mītus,  liekot ticēt, cita starpā, tādas lietas, ka grieķi (jā, paši grieķi, nevis grieķu politiķi vai uzņēmēji)  dzīvojuši cepuri kuldami uz Eiropas rēķina, maz strādājot, lielām algām, lieliem pabalstiem… slikti pārvaldījuši savus līdzekļus un  tagad vēl aizņemas neiedomājamas summas no Eiropas nodokļu maksātāju maciņiem un tagad vēl protestē, ka lūk, negribot savilkt jostas, ka gribot aizdevumu, bet ne savilkt jostas. Ka Eiropa palīdz Grieķijai, bet grieķi kā tādi niķīgi bērni pa ielām skraidelē. Neviens no šiem faktiem nav patiess. Sākot jau ar to, ka grieķi aizdevumu negrib.

Šeit ir ļoti izsmeļošs raksts, vēl izsmeļošāks nekā tas, kas šajā blogā norādīts pirms dažām dienām, pārpilns ar patiesiem faktiem:

ROAR on BBC World: Why the media lies about Greece

greek_revolution_28may


June 28, 2011

Steidzams grieķu paziņojums

Grieķi ir nopietnā ķezā un lūdz mūsu palīdzību. Par spīti tam, ka tūkstošiem pilsoņu ik svētdienu pie Grieķijas parlamenta protestē pret tā sauktajiem taupības plāniem, premjerministrs George Papandreou izliekas kurls un atbalsta otreizēju greek flagkredīta piešķiršanu Grieķijai, kas būs sasitīts ar smagiem „taupības” pasākumiem. Kredīta piešķiršana ir apstiprināta; ES un SVF piešķirs Grieķijai 12 000 miljonus eiro.

Grieķi organizē 48 stundu vispārēju streiku, kas sakritīs ar tām stundām, kurās ir plānots parakstīt šo kredītu-šantāžu: tas notiks 28. un 29.jūnijā. TAGAD. Grieķi aicina arī mūsu palīdzību šajās dienās.

Šeit pilns paziņojuma teksts:

International Update 22.06.2011

Viens no rakstiem par Grieķijas problēmu un par to, kāds tai ir sakars ar mums visiem, atrodams šeit. Te savukārt, īsfilma par krīzes vispārēju vēsturi un kā tā ir saistījusies ar Grieķijas 20.gs vēsturi,  skat šeit: Debtocracy .