Posts tagged ‘demokrātija 2.0’

August 2, 2011

Tūkstošiem sašutušu spāņu no visām provincēm pulcējas Madridē

Tā nav krīze – tā ir krāpšana. To sauc par demokrātiju, bet tā nav demokrātija! Es neesmu pret sistēmu: sistēma ir pret mani. Neskaties uz mums: pievienojies! Tu, kas tikai skaties: arī no tevis zog. Mēs neesam preces baņķieru rokās. Cita pasaule ir iespējama! Šie un citi saukļi uz vienu nedēļas nogali bija iekarojuši Spānijas galvaspilsētu.

Kā iepriekš ziņots, 23. un 24. jūlijā notika viena no lielākajām sašutušo 15.maija kustības dalībnieku pulcēšanās Spānijā pēdējā mēneša laikā, un tai bija izšķiroša nozīme kustības nākotnei: bez simtiem spāņu, kuri sestdien ieradās no visiem valsts nostūriem pēc mēnesi ilgas „pastaigas”, un bez svētdien notikušās lielās manifestācijas, no svētdienas līdz otrdienai notika arī vairākas sapulces, tajā skaitā pirmdien noritējušais Pirmais 15.maija kustības sociālais forums ( Vairāk par to lasāms šeit, ir arī angliski), apvienojot domubiedrus no visas Spānijas un arī no citām Eiropas valstīm, lai debatētu par kopējām prasībām un vienotām turpmākajām akcijām, kā arī par ekonomiku, izglītību, vides aizsardzību un citām tēmām.

Varam ziņot, ka bija sanākuši starp 500 līdz 100 000 cilvēku – ironizējot par masu medijos sniegtajām prerunīgajām ziņām un notikumu interpretācijām. Cik noprotams no vairākiem puslīdz ticamiem avotiem, iespējamie skaitļi svārstās no 40 līdz 60 tūkstošiem.

Ļoti plašs notikumu apskats lasāms šeit: The struggle of the indignados continues, un te savukārt, Al Jazeera sižets.  Tā ka es biju klāt, pati arī mēģinašu ko aprakstīt, un arī savas bildes parādīt, un arī citu bildes.

Lielākā daļa sanākušo viesu tika izguldīti parkā pilsētas centrā, kurš ar telti, kurš tikai ar guļammaisu, un kurš bez nekā, un kurš vispār negulēja.

Svētdienas pievakarē notika ilgi gaidītā manifestācija – nebeidzama cilvēku jūra, manuprāt, noteikti bija vairāk par 60 tūkstošiem – notika pacilātā gaisotnē un bez vērā ņemamiem starpgadījumiem, un pēc tam liela daļa cilvēku turpināja neplānotu manifestāciju pie kongresa ēkas, jau saspīlētākā gaisotnē, ņemot vērā drūmo policistu ķēdi, kas nožogoja ielu un pašu kongresa ēku. Daļa cilvēku palika pie kongresa divas dienas cenšoties iesniegt deputātiem vēstuli, kurā apkopotas mēnesi ilgo gājienu laikā uzzinātais, kamēr trešdienas rītā policisti viņus izdzenāja.

Kā raksta Jerome, autors no no roarmag.org,  Puerta del Sol laukums Madridē ir dzīvs pierādījums tam, ka šīs sapuvušās sistēmas iekšienē var parādīties un attīstīties alternatīva politika, un iespējams, arī jauna, veselīga pasaule. Tā nav tikai jaunu cilvēku kustība: bija arī pusmūža cilvēki un pensionāri. Viena no lietām, ko spāņu indignados ir skaidri pauduši no paša sākuma ir tas, ka viņu pretestība nevēršas tikai pret ekonomisko krīzi, kas novārdzina Spāniju, bet gan pret globālo kapitālisma sistēmu, kura ir radījusi šo krīzi.

Tāpat viņš raksta, ka no pirmdien notikušajām sapulcēm (foruma) varam novērot, ka mēs atrodamies fascinējošā sākuma stadijā ceļā uz demokrātiju 2.0 – uz demokrātiju, kurā lēmumu pieņemšana notiek horizontāli organizētā, jebkuram pieejamā pūlī; demokrātija, kurā cilvēki nonāk pie kopīgu problēmu kopīgiem risinājumiem, caur decentralizētu, tīklam līdzīgu procesu. Darba grupas priekšlikumi un lēmumi nonāk tautas sapulcē, kas nepazīst robežas. Kā tas līdzīgi jau sen notiek internetā; 15-M „patiesās demokrātijas” modelis radikāli attālinās no reprezentatīvās demokrātijas.

No Madrides devās ceļā nākamie kājāmgājēji – uz Briseli, ar mērķi nokļūt tur pirms 15.oktobra, kad paredzēta tā sauktā „pasaules revolūcija”. Ceļā uz Briseli ar tādu pašu mērķi dosies arī franču sašutušie no Tulūzas un Parīzes, un vācu sašutušie no Āhenes: Briselē paredzēts vienu nedēļu ilgs starptautisks forums, ar noslēgumu 15. oktobra manifestācijā.

Šeit esmu apkopojusi pašas sabildēto no aprakstītās nedēļas nogales:  novēroto plakātu un saukļu fotogrāfijas.

June 16, 2011

Par Īslandi un bankām: cits stāsts.

Kā lieliski skaidro šis raksts:  Īslandes modelis daudziem spāņiem un grieķiem ir iedvesmas avots. Tā vietā, lai par banku zaudējumiem atbildību uzņemtos visa sabiedrība, liekot parastajiem cilvēkiem maksāt par krīzi, kuru viņi nebija izraisījuši, Īslandes modelis piespieda banķieriem pašiem samaksāt par savu muļķību. Īslandes krīzes laikā bankrotēja visas trīs lielākās valsts bankas. Valdība tās vienkārši neizglāba.  Tagad īslandieši nodarbojas ar konstitucionāliem grozījumiem, cenšoties ieviest tā saukto “demokrātiju 2.0”, kas ļautu tautai tiešāk piedalīties lēmumos ar tiešsaistes palīdzību.