Posts tagged ‘democracia real ya’

February 19, 2012

Spānija apcērp darbinieku tiesības

Tu esi atlaists! Pārsūti tālāk!Spānijā šodien norisinās protesti pret nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā. Pirms dažiem mēnešiem pie varas nākušās Tautas partijas (PP, Partido Popular) lielākā daļa veikto izmaiņu ir saistītas ar vieglāku un lētāku darbinieku atlaišanu, un tajā skaitā ir arī tādas, kuras jau novērtētas kā antikonstitucionālas, piemēram, darbinieku diskriminācija slimības dēļ pat tad, ja uzņēmumam nav nekāda veida finansiālu grūtību (ja darbinieks divu mēnešu laikā nav darbā slimības dēļ ilgāk kā 9 dienas, viņu varēs atlaist pa lēto). Tāpat, piemēram, nolemts, ka, lai veiktu ERE (masīva darbinieku atlaišana par lētu naudu, pamatojot to ar uzņēmuma problēmām), vairs nebūs nepieciešama iepriekšēja valsts autorizācija. Samazinātas arī parastās darbinieku atlaišanas kompensācijas. Protams, visi pieņemtie grozījumi stājas spēkā tūlīt un tagad, nevis pēc kādiem tur mēnešiem.

Kā skaidro PP, tās esot vienkārši rūgtas zāles par labu pašiem darbiniekiem – tas viss tiekot darīts nodarbinātības veicināšanai. (Atlaišanas veicināšana veicina nodarbinātību? Wtf? Vai kāds var to paskaidrot nezinīšiem un nesaprašām, lūdzu?) Tiesa gan, viņi paši atzīst, ka šiem grozījumiem nebūs “tūlītēja” iespaida uz nodarbinātību. Merkele jau sit plaukstas un slavē “drosmīgo” Mariano Rahoju, Spānijas premjerministru.

August 2, 2011

Tūkstošiem sašutušu spāņu no visām provincēm pulcējas Madridē

Tā nav krīze – tā ir krāpšana. To sauc par demokrātiju, bet tā nav demokrātija! Es neesmu pret sistēmu: sistēma ir pret mani. Neskaties uz mums: pievienojies! Tu, kas tikai skaties: arī no tevis zog. Mēs neesam preces baņķieru rokās. Cita pasaule ir iespējama! Šie un citi saukļi uz vienu nedēļas nogali bija iekarojuši Spānijas galvaspilsētu.

Kā iepriekš ziņots, 23. un 24. jūlijā notika viena no lielākajām sašutušo 15.maija kustības dalībnieku pulcēšanās Spānijā pēdējā mēneša laikā, un tai bija izšķiroša nozīme kustības nākotnei: bez simtiem spāņu, kuri sestdien ieradās no visiem valsts nostūriem pēc mēnesi ilgas „pastaigas”, un bez svētdien notikušās lielās manifestācijas, no svētdienas līdz otrdienai notika arī vairākas sapulces, tajā skaitā pirmdien noritējušais Pirmais 15.maija kustības sociālais forums ( Vairāk par to lasāms šeit, ir arī angliski), apvienojot domubiedrus no visas Spānijas un arī no citām Eiropas valstīm, lai debatētu par kopējām prasībām un vienotām turpmākajām akcijām, kā arī par ekonomiku, izglītību, vides aizsardzību un citām tēmām.

Varam ziņot, ka bija sanākuši starp 500 līdz 100 000 cilvēku – ironizējot par masu medijos sniegtajām prerunīgajām ziņām un notikumu interpretācijām. Cik noprotams no vairākiem puslīdz ticamiem avotiem, iespējamie skaitļi svārstās no 40 līdz 60 tūkstošiem.

Ļoti plašs notikumu apskats lasāms šeit: The struggle of the indignados continues, un te savukārt, Al Jazeera sižets.  Tā ka es biju klāt, pati arī mēģinašu ko aprakstīt, un arī savas bildes parādīt, un arī citu bildes.

Lielākā daļa sanākušo viesu tika izguldīti parkā pilsētas centrā, kurš ar telti, kurš tikai ar guļammaisu, un kurš bez nekā, un kurš vispār negulēja.

Svētdienas pievakarē notika ilgi gaidītā manifestācija – nebeidzama cilvēku jūra, manuprāt, noteikti bija vairāk par 60 tūkstošiem – notika pacilātā gaisotnē un bez vērā ņemamiem starpgadījumiem, un pēc tam liela daļa cilvēku turpināja neplānotu manifestāciju pie kongresa ēkas, jau saspīlētākā gaisotnē, ņemot vērā drūmo policistu ķēdi, kas nožogoja ielu un pašu kongresa ēku. Daļa cilvēku palika pie kongresa divas dienas cenšoties iesniegt deputātiem vēstuli, kurā apkopotas mēnesi ilgo gājienu laikā uzzinātais, kamēr trešdienas rītā policisti viņus izdzenāja.

Kā raksta Jerome, autors no no roarmag.org,  Puerta del Sol laukums Madridē ir dzīvs pierādījums tam, ka šīs sapuvušās sistēmas iekšienē var parādīties un attīstīties alternatīva politika, un iespējams, arī jauna, veselīga pasaule. Tā nav tikai jaunu cilvēku kustība: bija arī pusmūža cilvēki un pensionāri. Viena no lietām, ko spāņu indignados ir skaidri pauduši no paša sākuma ir tas, ka viņu pretestība nevēršas tikai pret ekonomisko krīzi, kas novārdzina Spāniju, bet gan pret globālo kapitālisma sistēmu, kura ir radījusi šo krīzi.

Tāpat viņš raksta, ka no pirmdien notikušajām sapulcēm (foruma) varam novērot, ka mēs atrodamies fascinējošā sākuma stadijā ceļā uz demokrātiju 2.0 – uz demokrātiju, kurā lēmumu pieņemšana notiek horizontāli organizētā, jebkuram pieejamā pūlī; demokrātija, kurā cilvēki nonāk pie kopīgu problēmu kopīgiem risinājumiem, caur decentralizētu, tīklam līdzīgu procesu. Darba grupas priekšlikumi un lēmumi nonāk tautas sapulcē, kas nepazīst robežas. Kā tas līdzīgi jau sen notiek internetā; 15-M „patiesās demokrātijas” modelis radikāli attālinās no reprezentatīvās demokrātijas.

No Madrides devās ceļā nākamie kājāmgājēji – uz Briseli, ar mērķi nokļūt tur pirms 15.oktobra, kad paredzēta tā sauktā „pasaules revolūcija”. Ceļā uz Briseli ar tādu pašu mērķi dosies arī franču sašutušie no Tulūzas un Parīzes, un vācu sašutušie no Āhenes: Briselē paredzēts vienu nedēļu ilgs starptautisks forums, ar noslēgumu 15. oktobra manifestācijā.

Šeit esmu apkopojusi pašas sabildēto no aprakstītās nedēļas nogales:  novēroto plakātu un saukļu fotogrāfijas.

June 13, 2011

Fragmenti no Eiropas. Mēs esam par mums – par tautu, nevis baņķieriem

Īss kopsavilkums par Eiropu, par tādu Eiropu, kāda tā ir pēdējās nedēļās. Eiropu, kur ir sapratusi, ka ir laiks mosties. Ir pienācis laiks sacelties, laiks miermīlīgai revolūcijai. Laiks atgādināt politiķiem, ka lietu noteicēji esam mēs, tauta. Un mēs esam pret demokratizācijas privatizāciju, kā to pareizi nodēvēja Zatlers. “Kapēc pār mums valda tirgus, ja mēs to neesam ievēlējuši?” tā retoriski tiek vaicāts daudzajos ielu protestos Spānijā.

June 9, 2011

Par Itālijas Revolūciju kā vienu no jaunpienācējām Eiropā

Pēc Facebook dazādajās lapās pašlaik sameklējamās informācijas, Spānijas “15-M” (“Par patiesu demokrātiju”) iedvesmotajai Eiropas Revolūcijai pievienojušās vismaz 16 valstis. Saku „vismaz”, jo grūti atrast informācijas avotu, kurā būtu skaidri apkopota visa informācija vienuviet, un arī aktuāla, ja ņemam vērā, ka ik pārdienu pievienojas jaunas valstis un pilsētas.

Grieķija, Francija, Lielbritānija, Vācija, Austrija, Čehija, Itālija, Beļģija, Zviedrija, Īslande, Turcija, Portugāle, Dānija, Norvēģija, Serbija, Rumānija.

Šeit nu būs raksta tulkojums par vienu no jaunpienācējām:

Itālijas Revolūcija ir sākusies!

Informācija no itāļu digitālā laikraksta Il Manifesto pirmās lapas:

http://www.ilmanifesto.it/archivi/fuoripagina/anno/2011/mese/06/articolo/4759/

Itālijas Revolūcija, tādā vārdā pagaidām ir nosaukta platforma, ar kuras palīdzību itāļu sašutušie (indignados) parāda savu klātbūtni vairākās lielās un mazās Itālijas valsts pilsētās. Sekojot pirmajiem 19. maijā Facebook izplatītajiem aicinājumiem atbalstīt lielo manifestāciju Barselonā, jau kopš nākamās dienas tie regulāri pulcējas Boloņā, Piazza Maggiore laukumā.

Viss iesākās, pateicoties spāņu Erasmus studentu grupas iniciatīvai, kura, līdzīgi kā tas jau bija noticis citos Eiropas pilsētu laukumos, vēlējās paust savu atbalstu 15-M kustībai (tā nosaukta datuma dēļ, kurā viss sākās, 15. maijā), sauktai arī par DRY (Patiesu Demokrātiju Tagad, spāņu val. – Democracia Real Ya). Pamazām arvien vairāk cilvēku ir nākuši klāt pie demonstrantiem, un, tiem sarunājoties, nāca gaismā līdzīgas problēmas un pieredzējumi Itālijā; tāpēc tika nolemts izveidot „vietu, kurā visiem runāt par politiku”, vārdu „politika” izprotot tā sākotnējā nozīmē, grieķu „polis” jeb „komūna”. Divi mūsu intervētie jaunieši uzstāj, ka „galvenās pamatidejas ir „polis” un „agora”, kuras ir atbrīvotas no pagātnes verdzības.”

Strādāt visiem, bet mazāk, lai visiem būtu laiks nodarboties arī ar politiku multikulturālā veidā, jo mūsdienu struktūras vairs nav spējīgas risināt to situāciju, kādā esam nonākuši.

Savās runās viņi izvairās no politisko partiju lietotajiem terminiem, turpretī sauc vārdos tās personas, kuras (slikti) kontrolē resursus. Sapulcēs, uz zemes aplī  sasēdušies  (lai visi atrastos vienādā līmenī), stingri ievērojot vārda došanas kārtību un dalībnieku ierosinājumu sarakstus, itāļu sašutušie pulcējas un dod savu ieguldījumu konstruktīvā veidā, komentējot ierosinājumus ar zīmēm, lai ar applausiem nepārtrauktu nevienu domu apmaiņu vai apzināšanos par kaut ko; viņi runā par aktuālām tēmām, tādām kā Hera (uzņēmums, kas kontrolē gāzi, ūdeni, elektrību un atkritumu izvešanu Emilia-Romaña), ATC (sabiedriskā transporta uzņēmums, kas nesen pacēla biļešu cenas), nedrošās darbavietas, augstās īres cenas, imigrācija, iebilšana pret sabiedrisko labumu privatizāciju, 12.-13.jūnijā paredzēto referendumu, taupības režīmu izglītības sistēmā. Viņi vēlas tikt uzklausīti Boloņā, bet ne tikai, jo sapulču gaitā to dalībnieki – no simt līdz trīssimt cilvēkiem, jaunieši un vecāki cilvēki, vīrieši, sievietes un pat bērni, pieslēdzas pie interneta (Boloņas centrā ir publisks WiFi), lai sadarbotos ar citām Itālijas pilsētām, tadām kā Turīna, Milāna, Venēcija, Florence, Piza, Paduja. Tāda pati tendence ir novērota Romā: no četrdesmit cilvēkiem, kuri 20.maijā sapulcējās Plaza de Bolonia laukumā, līdz vairāk nekā 400 cilvēkiem – jauniešiem, studentiem, veciem cilvēkiem un strādniekiem, kuri nejūtas droši par savām darba vietām, kuri pulcējās pagājušajā svētdienā Piazza San Giovanni laukumā.

Arī šeit pirmais solis bija pastāvīgas sapulces izveidošana, tāpat kā Boloņā, kur jau sasniegtas 300 sapulces stundas (ņemot vērā 20 cilvēku grupu, kuri paliek pa nakti pilsētas laukumā). Atslēgvārdi vienmēr ir apmaiņa, skaidrība un ne-vardarbība.

Pieminēšanas vērts notikums Florencē: policija bija aizliegusi izplatīt pamfletus, kurus katru dienu sagatavoja komunikācijas grupa (šiem jauniešiem ir ļoti efektīva organizācijas struktūra), lai ar to palīdzību iepazīstinātu publiku ar iepriekšējā vakarā apspriestajiem jautājumiem. Atbildot uz policijas aizliegumu, izdomas bagātākie sašutušie, vēl sašutušāki nekā iepriekš, palaida gaisā divsimt balonus ar programmas tēmām.

Aizkustinoši ir novērot, kādā veidā tiek pausta cilvēku piekrišana sapulcēs – lietojot žestus ar augstu paceltām rokām kā tauriņiem lidojumā. Tas atsauc atmiņā Laodzi vārdus par to, ka tauriņa spārnu vēziens šeit var izraisīt zemestrīci otrā pasaules malā. Un ja nu patiešām tā notiktu? Jo kopš 29.maija jau tiek runāts par Eiropas Revolūciju. Arī Boloņā cilvēki kontaktējas ar Barselonu, Berlīni un Atēnām, kā arī ar tā sauktajiem „arābu pavasariem”, lai diskutētu par mūdienu neatliekamākajām problēmām, un lieto tehnoloģijas no savām bāzēm, lai savienotu lokālo ar globālo.

Viņi prasa – kā jau tika ziņots -, lai tiktu ievērotas vismaz konstitūcijā minētās tiesības (konstitūcija, kura šogad tiek daudzināta vēl kā nekad saistībā ar Itālijas apvienošanās 150.gadadienu). Viņi prasa pilsoņu apzināšanos sakarā ar vides jautājumiem, veido darba grupas un darbnīcas, lai attīstītu pirmā vakara sapulcē apzinātās tēmas, īstas „prāta vētras”, un aicina vīriešus, sievietes, asociācijas un partijas teikt runas, ar nosacījumu, ka katrs cilvēks runās savā vārdā, nevis tās organizācijas vārdā, pie kuras pieder. Teikt runas, lai īstu un ar spēcīgu raksturu apveltītu izglītošanās procesu padarītu par realitāti, iet runa ne tikai par politisku, bet arī par sociālu un kulturālu izglītošanos.

Jo ar streikiem un manifestācijām vairs nepietiek, lai izlabotu šīs visā pasaulē agonizējošās sistēmas trajektoriju: Tahrir (Ēģiptē), Plaza Catalunya (Barselonā), Plaza del Sol (Madridē) un Plaza Syntagma (Atēnās) mūs māca atgūt pazaudēto sabiedrisko telpu un privāto telpu, pulcējoties ķermeņiem un smadzenēm. Barselonā runā universitāšu pasniedzēji, laukumā tiek lasītas lekcijas, kamēr (pagaidām) mazie, Itālijā aktīvie laukumi tiek pilnībā ignorēti no masu mediju puses (izņemot dažus neatkarīgos radio). „Darbs nav prece,” bija dzirdams Boloņas laukumā pirms dažām dienām, un ap pusnakti asociācija Ca ‘Rossa kopā ar Compañía de los 13 piešķīra poētisko balsi  tēmai par darba nedrošību, pārfrāzējot Šeikspīra Hamletu: „Būt vai nebūt… nedrošam, tas ir jautājums, justies vai nejusties nedrošam, tā ir patiesā problēma.”

Vairāk informācijas: italian revolution en Facebook un #italianrevolution en Twitter.

Tulkots no spāņu valodas publicējuma Oviedo kustības blogā  (http://m15moviedo.blogspot.com ), kas savukārt ņemts un tulkots pa taisno no jau minētā raksta http://www.ilmanifesto.it/archivi/fuoripagina/anno/2011/mese/06/articolo/4759/ .