August 2, 2011

Tūkstošiem sašutušu spāņu no visām provincēm pulcējas Madridē

Tā nav krīze – tā ir krāpšana. To sauc par demokrātiju, bet tā nav demokrātija! Es neesmu pret sistēmu: sistēma ir pret mani. Neskaties uz mums: pievienojies! Tu, kas tikai skaties: arī no tevis zog. Mēs neesam preces baņķieru rokās. Cita pasaule ir iespējama! Šie un citi saukļi uz vienu nedēļas nogali bija iekarojuši Spānijas galvaspilsētu.

Kā iepriekš ziņots, 23. un 24. jūlijā notika viena no lielākajām sašutušo 15.maija kustības dalībnieku pulcēšanās Spānijā pēdējā mēneša laikā, un tai bija izšķiroša nozīme kustības nākotnei: bez simtiem spāņu, kuri sestdien ieradās no visiem valsts nostūriem pēc mēnesi ilgas „pastaigas”, un bez svētdien notikušās lielās manifestācijas, no svētdienas līdz otrdienai notika arī vairākas sapulces, tajā skaitā pirmdien noritējušais Pirmais 15.maija kustības sociālais forums ( Vairāk par to lasāms šeit, ir arī angliski), apvienojot domubiedrus no visas Spānijas un arī no citām Eiropas valstīm, lai debatētu par kopējām prasībām un vienotām turpmākajām akcijām, kā arī par ekonomiku, izglītību, vides aizsardzību un citām tēmām.

Varam ziņot, ka bija sanākuši starp 500 līdz 100 000 cilvēku – ironizējot par masu medijos sniegtajām prerunīgajām ziņām un notikumu interpretācijām. Cik noprotams no vairākiem puslīdz ticamiem avotiem, iespējamie skaitļi svārstās no 40 līdz 60 tūkstošiem.

Ļoti plašs notikumu apskats lasāms šeit: The struggle of the indignados continues, un te savukārt, Al Jazeera sižets.  Tā ka es biju klāt, pati arī mēģinašu ko aprakstīt, un arī savas bildes parādīt, un arī citu bildes.

Lielākā daļa sanākušo viesu tika izguldīti parkā pilsētas centrā, kurš ar telti, kurš tikai ar guļammaisu, un kurš bez nekā, un kurš vispār negulēja.

Svētdienas pievakarē notika ilgi gaidītā manifestācija – nebeidzama cilvēku jūra, manuprāt, noteikti bija vairāk par 60 tūkstošiem – notika pacilātā gaisotnē un bez vērā ņemamiem starpgadījumiem, un pēc tam liela daļa cilvēku turpināja neplānotu manifestāciju pie kongresa ēkas, jau saspīlētākā gaisotnē, ņemot vērā drūmo policistu ķēdi, kas nožogoja ielu un pašu kongresa ēku. Daļa cilvēku palika pie kongresa divas dienas cenšoties iesniegt deputātiem vēstuli, kurā apkopotas mēnesi ilgo gājienu laikā uzzinātais, kamēr trešdienas rītā policisti viņus izdzenāja.

Kā raksta Jerome, autors no no roarmag.org,  Puerta del Sol laukums Madridē ir dzīvs pierādījums tam, ka šīs sapuvušās sistēmas iekšienē var parādīties un attīstīties alternatīva politika, un iespējams, arī jauna, veselīga pasaule. Tā nav tikai jaunu cilvēku kustība: bija arī pusmūža cilvēki un pensionāri. Viena no lietām, ko spāņu indignados ir skaidri pauduši no paša sākuma ir tas, ka viņu pretestība nevēršas tikai pret ekonomisko krīzi, kas novārdzina Spāniju, bet gan pret globālo kapitālisma sistēmu, kura ir radījusi šo krīzi.

Tāpat viņš raksta, ka no pirmdien notikušajām sapulcēm (foruma) varam novērot, ka mēs atrodamies fascinējošā sākuma stadijā ceļā uz demokrātiju 2.0 – uz demokrātiju, kurā lēmumu pieņemšana notiek horizontāli organizētā, jebkuram pieejamā pūlī; demokrātija, kurā cilvēki nonāk pie kopīgu problēmu kopīgiem risinājumiem, caur decentralizētu, tīklam līdzīgu procesu. Darba grupas priekšlikumi un lēmumi nonāk tautas sapulcē, kas nepazīst robežas. Kā tas līdzīgi jau sen notiek internetā; 15-M „patiesās demokrātijas” modelis radikāli attālinās no reprezentatīvās demokrātijas.

No Madrides devās ceļā nākamie kājāmgājēji – uz Briseli, ar mērķi nokļūt tur pirms 15.oktobra, kad paredzēta tā sauktā „pasaules revolūcija”. Ceļā uz Briseli ar tādu pašu mērķi dosies arī franču sašutušie no Tulūzas un Parīzes, un vācu sašutušie no Āhenes: Briselē paredzēts vienu nedēļu ilgs starptautisks forums, ar noslēgumu 15. oktobra manifestācijā.

Šeit esmu apkopojusi pašas sabildēto no aprakstītās nedēļas nogales:  novēroto plakātu un saukļu fotogrāfijas.

Advertisements
July 22, 2011

Dokumentāla īsfilma par “indignados”


Demonstrations, marches, rallies. For months now hundreds of thousands of Europeans have been expressing their anger at government imposed austerity measures. So what is driving them? And what do they hope to achieve?

July 22, 2011

Tuvākie notikumi

23. un 24.jūlijs: Madride. “Encuentro de la Marcha Popular Indignada.”

23.jūlijs: Londona. “Indignant March to Trafalgar Square from Royal Festival Hall, celebrating the Spanish Marchas Indignadas.”

23.jūlijs: Roma. “Manifestazione Tutti a Roma! INDIGNADOS ITALIA !!”

17.septembris: Ņujorka. “Occupy Wall Street.”

July 22, 2011

“Sašutušo” gājiens no provincēm uz Madridi un gājiena noslēgums 23. un 24. jūnijā

Miermīlīga spāņu tautas akcija, atbalstot 15-M kustības konstruktīvo, demokrātisko, miermīlīgo garu. Jūnijā un jūlijā no vairākām Spānijas pilsētām devušās ceļā cilvēku grupas no visām pusēm, 23. jūlijā satiekoties Spānijas politiskajā un ģeogrāfiskajā centrā – Madridē.

Šo gājienu nevajadzētu interpretēt kā protestu vienkāršošanu, bet gan tieši otrādi, kā to izplatīšanu. Sēt cilvēkos sašutumu par esošo situāciju valstī un pasaulē, rosināt debates un tautas sapulces pilsētās un ciemos, kas ir pa ceļam, mācīties no citu kolektīvu pieredzes, satikties un veidot tīklu. Tāpat šis pasākums, dodoties uz Madridi, nevēlas uzsvērt centrālās valdības atzīšanu. Madride ir Spānijas ģeogrāfiskais centrs, kur turklāt, atrodas pašreizējā valdība, un lieliski noder par satikšanās punktu.

24. jūnijā paredzēta viena liela tautas kopā sanākšana. Raksta autore arī būs klāt, un centīsies šo to dokumentēt!

“Ja tu esi vecs tīģeris, un ja tu neesi noguris, tev ir jādodas uz Sol laukumu. Sekojot saviem ideāliem par sociālo progresu; savu bērnu, mazbēnu un  sevis paša dēļ. Ja tu esi jauns, pacel savu dibenu no dīvāna, un nāc uz Sol laukumu: lai sapņotu, dziedātu un pieprasītu. Kļūsti par šī laika balsi. “

July 20, 2011

Izraēla: teltis Telavivā

Kopš pagājušās piektdienas arī Izraēlas iedzīvotāji nolēmuši paust savu neapmierinātību, kā tiek vēstīts takethesquare.net, Spānijas parauga un pieredzes iedvesmoti. Telavivā, Habima laukumā uzstādītas desmitiem teltis un ieradušies vairāki simti cilvēku, skan mūzika, un cilvēki runā par to, kā organizēties un kā tikt uz priekšu: lielākā daļa ir neapmierināti ar mājokļu, ēdiena un pirmās nepieciešamības preču cenām, un protams, viņi ir sašutuši par politiķu un valdības darbībām. Svētdien protesti jau bija izplatījušīes pa visu Izraēlu, un teltis uzceltas arī citās pilsētās, kur notiek tautas sapulces, koncerti, un dazādas citas aktivitātes.

Raksti citos medijos: haarezt.com , un ynetnews.com .

Šeit jauks video omas uzlabošanai:

July 19, 2011

Latvijas sasistā sile

Delfos parādījies interesants kāda Latvijas ekonomista raksts. Viņaprāt, Latvija 10-15 gadu laikā sekos Grieķijai, un lai tā nenotiktu, ir būtiski jāmaina izglītības sistēma, kura pašlaik neveidojot kompetentus, konkurētspējīgus cilvēkus, bet šķiet, ka izglītības sistēmas nopietnu reformu bloķējot fakts, ka nevienam tas nav izdevīgi: ne uzņēmējiem, ne politiķiem, ne arī pašai sabiedrībai.

No Delfi.lv, Dāvidsons "Slazdā"

“Ja starptautiskie tirgi ļaus, varbūt mums izdosies šo vārgo izaugsmi tuvākajos gados noslēpt zem nākamā burbuļa. Ja neļaus, mēs mēģināsim noslēpt stagnāciju ar slēptu valsts parāda pieaugumu publiskās-privātās partnerības un valsts garantiju veidolā. Tas dos vēl dažus gadus cienījamas izaugsmes, taču, ja tagad netiks veiktas radikālas reformas, galarezultāts no šiem vingrinājumiem nemainīsies: apmēram 10-15 gadu laikā mēs piedzīvosim parāda pieaugumu un atjēgsimies pie sasistas siles kā šodien Grieķija,” tā raksta Dāvidsons, “Ir jābūvē neatkarīga, starptautiski konkurētspējīga izglītības sistēma, spēcīga tiesu vara un kompetenta un neatkarīga ierēdniecība. Tas nebūt nenozīmē revolūciju, pārmaiņas var būt arī pakāpeniskas, bet galamērķim tiešām ir jābūt revolucionāram.”

Dāvidsona raksts “Slazdā“.

Iesaku pādomāt par šiem jautājumiem:

  • Vai vainu par ekonomikas sabrukumu varam novelt tikai uz nevēlēšanos reformēt izglītības sistēmu, vai nav arī desmitiem citu jautajumu, kurus lielie uzņēmēji (un tātad arī politiķi) nevēlas risināt, jo nav izdevīgi? Piemēram, cittautiešu integrācijas problēma? Banku sistēmas problēma?
  • Vai Dāvidsona ieteiktais 20 cildeno grieķu ekonomistu uzsaukums, argumentējot par to, kāpēc Grieķija nevarēja bankrotēt, tā vietā, lai pārdotu visu valsti, ieskaitot valsts uzņēmumus un iespējams, kādas grieķu salas, nolemjot visai nākamai (ja ne vairākām nākamajām) grieķu paaudzei nīkuļot, un atbalstot tās pašas banku, kredītu un privatizācijas sistēmas turpinājumu, kas noveda Grieķiju līdz šai situācijai un pēc vairākiem gadiem novedīs pie tāda paša, tikai šausminošāka rezultāta, vai tas tiešām var saturēt padomus, kuriem sekot?
  • Pēc Davidsona raksta noprotams, ka citas, attīstītākās Eiropas valstīs ir labāka izglītības sistēma un nepastāv tādi kraha draudi. Bet jautājums ir, vai tur draudi nepastāv, vai vienkārši lejuplīdes process ir daudz lēnāks?
  • Un galu galā, vai reducēsim visu problēmu tikai uz Grieķiju/Latviju, uz to, kā šīs valstis pildījušas savus “mājasdarbus”,  un vai nemaz neņemsim vērā lielo ārvalstu uzņēmumu vainu notikušajā.

P.S. Šie jautājumi nenozīmē, ka es  izglītības reformu uzskatītu par mazsvarīgu. Manuprāt, ar reformas palīdzību ir jāpalielina ne tikai  augsti kvalificēta darbaspēka esamība, bet arī jāmāca politiskā kultūra, lai beidzot cilvēki justos piederīgi valstij un uzņemtos atbildību un darītu kaut ko sakarā ar politiķu patvaļas jautājumu.

July 2, 2011

Tiesiska valsts? Spēles ar nāvi

Paliek atvērts jautājums, vai Grieķija ir tiesiska valsts, un vai tiešām Eiropas Savienība ir tā vieta, kur visvairāk aizsargātas cilvēktiesības. Iespējams, jā, iespējams, – bet sķiet, ka grieķu valdībai bija kaut kas iebilstams pret cilvēku pulcēšanās tiesībām un “Pilsoņu aizsardzības ministrijas” funkcijas izskatījās vairāk pēc “Pilsoņu nosišanas ministrijas”.

29.jūnijā miermīlīgam demonstrantu pūlim pēkšņi no visām pusēm uzbruka policija ar stekiem un pārspīlētu daudzumu asaru gāzes, tūkstošiem cilvēku metās bēgt,  krizdami cits citam virsū, tiek lēsts, ka bijuši ap 500 ievainoto, un, kā par brīnumu, laikam neviens nav miris. “Kā par brīnumu”, jo spriežot pēc daudzajiem video materiāliem un fotogrāfijām, policija metās virsū saviem tautiešiem kā saniknotu suņu bars, nerēķinoties ne tikai ar acīmredzami miermīlīgiem demonstrantiem, bet arī ar žurnālistiem un pat mediķiem, kuri arī bija spiesti bēgt. Vienkārši zvetēja pa labi un pa kreisi visiem, kurus satika sava ceļā. Kādas tur cilvēktiesības. Laikam jau valdība baidījās no šiem cilvēkiem?

Šajā rakstā lasāms vairāk par notikumiem. To uzrakstījis pazīstams žurnālists, kurš arī dabūjis pa galvu un kurš apgalvo, ka grieķu policijas zvērība pamatīgi pārspējusi Meksikā novēroto; policisti esot “flirtējuši ar nāvi”.

June 29, 2011

Nozīmīgākās 48 stundas ES vēsturē

Pasaules acis vērstas uz grieķiem. Saspringta gaisotne. Šodien notika izšķirošais balsojums: taupības pasākumi un līdz ar to arī aizņēmums ir pieņemts.  Balsojums pavadīts ar 48 stundu ģenerālstreiku, plašām demonstrācijām; kamēr deputāti lēma savos krēslos, ka grieķiem būs vergot, tikmēr pilsētas laukums pārvērties par kaujaslauku. Cieta gan vardarbīgie, gan nevardarbīgie, un pat deputātiem esot šķitis, ka asaru gāzes daudzums ir par traku.

Šajā roar rakstā pamatīgi un skaidri izskaidrota šo 48 stundu nozīmība, kas to izraisījis un kādas sekas.

Savukārt šeit var lasīt svaigākās ziņas par šo divu dienu notikumiem, it īpaši par to, kā notika balsojums un kas norisinājās ielās.

Visbeidzot, neaizmirsīsim, ka pēdējā laikā Eiropas masu medijos, gan ziņu izlaidumos, gan žurnālos,  izvērsta plaša grieķu blamāža un tiek uzkurināts pārējo valstu iedzīvotaju naids pret grieķiem, informējot par nepatiesiem faktiem, veidojot mītus,  liekot ticēt, cita starpā, tādas lietas, ka grieķi (jā, paši grieķi, nevis grieķu politiķi vai uzņēmēji)  dzīvojuši cepuri kuldami uz Eiropas rēķina, maz strādājot, lielām algām, lieliem pabalstiem… slikti pārvaldījuši savus līdzekļus un  tagad vēl aizņemas neiedomājamas summas no Eiropas nodokļu maksātāju maciņiem un tagad vēl protestē, ka lūk, negribot savilkt jostas, ka gribot aizdevumu, bet ne savilkt jostas. Ka Eiropa palīdz Grieķijai, bet grieķi kā tādi niķīgi bērni pa ielām skraidelē. Neviens no šiem faktiem nav patiess. Sākot jau ar to, ka grieķi aizdevumu negrib.

Šeit ir ļoti izsmeļošs raksts, vēl izsmeļošāks nekā tas, kas šajā blogā norādīts pirms dažām dienām, pārpilns ar patiesiem faktiem:

ROAR on BBC World: Why the media lies about Greece

greek_revolution_28may


June 28, 2011

Steidzams grieķu paziņojums

Grieķi ir nopietnā ķezā un lūdz mūsu palīdzību. Par spīti tam, ka tūkstošiem pilsoņu ik svētdienu pie Grieķijas parlamenta protestē pret tā sauktajiem taupības plāniem, premjerministrs George Papandreou izliekas kurls un atbalsta otreizēju greek flagkredīta piešķiršanu Grieķijai, kas būs sasitīts ar smagiem „taupības” pasākumiem. Kredīta piešķiršana ir apstiprināta; ES un SVF piešķirs Grieķijai 12 000 miljonus eiro.

Grieķi organizē 48 stundu vispārēju streiku, kas sakritīs ar tām stundām, kurās ir plānots parakstīt šo kredītu-šantāžu: tas notiks 28. un 29.jūnijā. TAGAD. Grieķi aicina arī mūsu palīdzību šajās dienās.

Šeit pilns paziņojuma teksts:

International Update 22.06.2011

Viens no rakstiem par Grieķijas problēmu un par to, kāds tai ir sakars ar mums visiem, atrodams šeit. Te savukārt, īsfilma par krīzes vispārēju vēsturi un kā tā ir saistījusies ar Grieķijas 20.gs vēsturi,  skat šeit: Debtocracy .

June 23, 2011

Lithuanian Revolution

Šodien atradu “revolūciju karti”, kur norādītas pilsētas, kurās ir ar indignados kustību un europeanrevolution kādā veidā saistīti protesta pasākumi vai nometne un tautas sapulces, un kā ne – iezīmēta arī Viļņa! Jā, lietuviešiem arī ir sava #lithuanianrevolution, šeit facebookā atradu saiti: http://www.facebook.com/#!/home.php?sk=group_162255610463051 .

Ja runa iet par tuvākajām zemēm, tāpat esmu ievērojusi, ka Polijā un Zviedrijā viss notiek.