Archive for June, 2011

June 29, 2011

Nozīmīgākās 48 stundas ES vēsturē

Pasaules acis vērstas uz grieķiem. Saspringta gaisotne. Šodien notika izšķirošais balsojums: taupības pasākumi un līdz ar to arī aizņēmums ir pieņemts.  Balsojums pavadīts ar 48 stundu ģenerālstreiku, plašām demonstrācijām; kamēr deputāti lēma savos krēslos, ka grieķiem būs vergot, tikmēr pilsētas laukums pārvērties par kaujaslauku. Cieta gan vardarbīgie, gan nevardarbīgie, un pat deputātiem esot šķitis, ka asaru gāzes daudzums ir par traku.

Šajā roar rakstā pamatīgi un skaidri izskaidrota šo 48 stundu nozīmība, kas to izraisījis un kādas sekas.

Savukārt šeit var lasīt svaigākās ziņas par šo divu dienu notikumiem, it īpaši par to, kā notika balsojums un kas norisinājās ielās.

Visbeidzot, neaizmirsīsim, ka pēdējā laikā Eiropas masu medijos, gan ziņu izlaidumos, gan žurnālos,  izvērsta plaša grieķu blamāža un tiek uzkurināts pārējo valstu iedzīvotaju naids pret grieķiem, informējot par nepatiesiem faktiem, veidojot mītus,  liekot ticēt, cita starpā, tādas lietas, ka grieķi (jā, paši grieķi, nevis grieķu politiķi vai uzņēmēji)  dzīvojuši cepuri kuldami uz Eiropas rēķina, maz strādājot, lielām algām, lieliem pabalstiem… slikti pārvaldījuši savus līdzekļus un  tagad vēl aizņemas neiedomājamas summas no Eiropas nodokļu maksātāju maciņiem un tagad vēl protestē, ka lūk, negribot savilkt jostas, ka gribot aizdevumu, bet ne savilkt jostas. Ka Eiropa palīdz Grieķijai, bet grieķi kā tādi niķīgi bērni pa ielām skraidelē. Neviens no šiem faktiem nav patiess. Sākot jau ar to, ka grieķi aizdevumu negrib.

Šeit ir ļoti izsmeļošs raksts, vēl izsmeļošāks nekā tas, kas šajā blogā norādīts pirms dažām dienām, pārpilns ar patiesiem faktiem:

ROAR on BBC World: Why the media lies about Greece

greek_revolution_28may


June 28, 2011

Steidzams grieķu paziņojums

Grieķi ir nopietnā ķezā un lūdz mūsu palīdzību. Par spīti tam, ka tūkstošiem pilsoņu ik svētdienu pie Grieķijas parlamenta protestē pret tā sauktajiem taupības plāniem, premjerministrs George Papandreou izliekas kurls un atbalsta otreizēju greek flagkredīta piešķiršanu Grieķijai, kas būs sasitīts ar smagiem „taupības” pasākumiem. Kredīta piešķiršana ir apstiprināta; ES un SVF piešķirs Grieķijai 12 000 miljonus eiro.

Grieķi organizē 48 stundu vispārēju streiku, kas sakritīs ar tām stundām, kurās ir plānots parakstīt šo kredītu-šantāžu: tas notiks 28. un 29.jūnijā. TAGAD. Grieķi aicina arī mūsu palīdzību šajās dienās.

Šeit pilns paziņojuma teksts:

International Update 22.06.2011

Viens no rakstiem par Grieķijas problēmu un par to, kāds tai ir sakars ar mums visiem, atrodams šeit. Te savukārt, īsfilma par krīzes vispārēju vēsturi un kā tā ir saistījusies ar Grieķijas 20.gs vēsturi,  skat šeit: Debtocracy .

June 23, 2011

Lithuanian Revolution

Šodien atradu “revolūciju karti”, kur norādītas pilsētas, kurās ir ar indignados kustību un europeanrevolution kādā veidā saistīti protesta pasākumi vai nometne un tautas sapulces, un kā ne – iezīmēta arī Viļņa! Jā, lietuviešiem arī ir sava #lithuanianrevolution, šeit facebookā atradu saiti: http://www.facebook.com/#!/home.php?sk=group_162255610463051 .

Ja runa iet par tuvākajām zemēm, tāpat esmu ievērojusi, ka Polijā un Zviedrijā viss notiek.

June 23, 2011

Atskats uz protestiem pret Eiro Paktu

Eiropas revolūcija ir pret Eiro Paktu, kuram starp citu, ir pievienojusies arī Latvija ar Valdi Dombrovski priekšgalā, pat nepieminot tautai tā eksistenci. Eiro pakta būtība, nomaskēta ar skaistiem vārdiem, tādiem kā “uzlabot konkurētspēju”, “samazināt bezdarbu”, nozīmē “elastīguma palielināšanu” (lai uzņēmējiem būtu vieglāk, lētāk un vienkāršāk atlaist darbiniekus), pensijas vecuma palielināšanu, algu samazināšanu un virkni citu tamlīdzīgu pasākumu. Kā to rakstījis Jānis Kučinskis (manu viedokli par rakstu skat. vēlāk apakšā), tas nozīmē, ka pār valstīm arvien vairāk valdīs “nešķīstā trīsvienība jeb “troika”: Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF),” kas lien iekšā Eiropas valstu likumdošanā.

15-M jeb indignados kustības ietvaros 19. jūnijā bija izsludināti protesti pret Eiro Paktu visās Eiropas pilsētās, un dienās starp 21. un 23. jūniju notika arī dažādi protesti Briselē pie Eiropas Parlamenta. 21.jūnijā Briselē notika dažu sindikātu organizētie protesti, un 23.jūnijā aptuveni 200 demonstrantu centās iekļūt Eiropas Parlamenta ēkā, kā tiek rakstīts WikiLeaks un Europeanrevolution.net, kāds demonstrants stāsta, ka viņi tikuši brutāli iekaustīti un izklīdināti ar asaru gāzi.

Protesti notikuši 98 pasaules pilsētās, bet visplašāk tie norisinājās 19.jūnijā Spānijā, piedaloties cilvēkiem 30 pilsētās.

19-J Madride

Demonstranti Madridē

Ziņu avotos, tādos kā El Pais, kā arī WikiLeaks, tiek minēts, ka kopumā esot piedalījušies apttuveni 200 000 demonstrantu. Savukārt kādā facebook lapā, kuru vairs nevaru atrast, tika lēsts, ka bijuši vismaz 2 miljoni demonstrantu, skaitot kopā ziņas no dažādām pilsētām.

Arī citās valstīs norisinājās protesti. Francijā 19.jūnijā protestēja aptuveni 500 demonstrantu, no kuriem 100 tikuši arestēti, tā vēsta  EuropeanRevolution.net, kā arī  WikiLeaks_World twitteris. Maķedonijā, kur protesti risinās nu jau divas nedēļas, 19.junijs arī netika palaists garām (1 000 cilvēku). Protesti notika arī Vācijā, Austrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Itālijā, Rumānijā, Šveicē, Beļģijā, Īrijā, Luksemburgā, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Serbijā, Zviedrijā, Īslandē un Slovākijā, kā arī ārpus Eiropas – Japānā.

Līdz Latvijais pagaidām ziņas nenonāk pietiekamā daudzumā, vismaz tā man šķiet. Vienīgā ziņa saistībā ar Eiro Paktu, kuru šajās dienās ievēroju, bija Jāņa Kučinska raksts Delfos, kas pieminēja Eiro Paktu, tiesa gan, neminot pārāk konkrēti šajā Paktā iekļautos punktus, vienīgi uzsverot finanšu institūciju diktatūru, tādu kā Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), un kreditoru ilgostošo shēmu un spēlēšanos ar virtuālu naudu, kas tagad jāatdod ar īsto, kā arī to, ka bailēs no eiropiešu protestiem un Īslandes „vīrusa”, Eiropas institūcijas un masu mediji uzsver „Latvijas modeli” (taupības pasākumus) par varen labu un efektīvu esam. Rakstā ir liela daļa taisnības, taisnība, ka Dombrovskis ir ne aci nepamirkšķinājis, un mēs jau piederam Eiro Paktam, par to neko nezinot.  No otras puses, man personīgi nesimpatizē, ka rakstā netieši pausts atbalsts „vietējiem oligarhiem”, lai pretotos „Eiropas oligarhiem”. Manuprāt, jebkurš oligarhs ir tautas apzadzējs.

Te būs daži avoti par Spāniju 19.jūnijā:

http://wlcentral.org/node/1904

http://roarmag.org/2011/06/19-j-spain-protest-indignados-madrid/

http://www.commondreams.org/headline/2011/06/19-1

http://www.elpais.com/articulo/english/Outraged/but/peacefully/in/Barcelona/elpepueng/20110621elpeng_4/Ten

http://www.elpais.com/articulo/english/15-M/movement/shows/strength/with/massive/march/against/social/cuts/elpepueng/20110619elpeng_5/Ten

Pēc demonstrācijas Madridē tika atskaņota Bēthovena 9.simpfonija, lai atgādinātu, par kādām vērtībām iestājas tās teksts. 🙂

June 16, 2011

Par Īslandi un bankām: cits stāsts.

Kā lieliski skaidro šis raksts:  Īslandes modelis daudziem spāņiem un grieķiem ir iedvesmas avots. Tā vietā, lai par banku zaudējumiem atbildību uzņemtos visa sabiedrība, liekot parastajiem cilvēkiem maksāt par krīzi, kuru viņi nebija izraisījuši, Īslandes modelis piespieda banķieriem pašiem samaksāt par savu muļķību. Īslandes krīzes laikā bankrotēja visas trīs lielākās valsts bankas. Valdība tās vienkārši neizglāba.  Tagad īslandieši nodarbojas ar konstitucionāliem grozījumiem, cenšoties ieviest tā saukto “demokrātiju 2.0”, kas ļautu tautai tiešāk piedalīties lēmumos ar tiešsaistes palīdzību.

June 13, 2011

Par “Eiro paktu”

Īsti nesanāk laika sagatavot ne izsmeļošu rakstu, ne arī iztulkot kādu no esošajiem, bet tad nu īsumā:

19. jūnijā Eiropas pilsētās notiks protesti pret “Eiro paktu”. Pret līgumu, kura galvenais nolūks ir kontrolēt likumus tajās Eiropas valstīs, kurām ir starptautiskie aizdevumi. Lai “nodrošinātu”, ka aizdevēji saņem atpakaļ visu līdz pat pēdējam centam. Kā kontrolēt? Nu protams, parastie pasākumi pret plebejiem: Eiropas finanšu institūcijas varēs vienpusēji likt pazemināt algas,  paaugstināt pensionēšanās vecumu, veikt izmaiņas darba likumā (piem., “elastīgākus darba līguma noteikumus”), ar domu uzlabot konkurētspēju. Bet kā konkurētspēju tas uzlabos patiesībā? Protams, ieguvējas atkal būs bankas un lielās korporācijas.

WHAT DO THEY SIGN WHEN THEY RATIFY THE EURO PACT?

Eiro Pakts. "Vispirms mēs viņus nogremdēsim, un pēc tam "izglābsim"."

"Vispirms mēs viņus nogremdēsim, un pēc tam "izglābsim"."

– The public sector salaries should be consistent with the competitiveness of the private sector, WHICH MEANS: further cuts in the public sector as it must offer the same benefits as the private sector´s derisory wages and increasing working hours. Including a sharp cut in the numbers of public employees.

– Therefore all countries should adjust their laws to the dictates of the banks, WHICH MEANS governments are ONCE AGAIN not legislating for the protection and interests of citizens but in the favour of large banking corporations and the markets.

Šāda tāda info angliski:

http://www.facebook.com/event.php?eid=109952275762995&ref=nf

June 13, 2011

Fragmenti no Eiropas. Mēs esam par mums – par tautu, nevis baņķieriem

Īss kopsavilkums par Eiropu, par tādu Eiropu, kāda tā ir pēdējās nedēļās. Eiropu, kur ir sapratusi, ka ir laiks mosties. Ir pienācis laiks sacelties, laiks miermīlīgai revolūcijai. Laiks atgādināt politiķiem, ka lietu noteicēji esam mēs, tauta. Un mēs esam pret demokratizācijas privatizāciju, kā to pareizi nodēvēja Zatlers. “Kapēc pār mums valda tirgus, ja mēs to neesam ievēlējuši?” tā retoriski tiek vaicāts daudzajos ielu protestos Spānijā.

June 9, 2011

Tonijs Blērs par 15-M: “ir jāieklausās protestos, taču nedrīkst ļaut tiem pār sevi valdīt.”

Spānijas laikrakstā “El País” pagājušā nedēļā publicēts britu ekspremjera Tonija Blēra viedoklis par eiropiešu protestiem, te nu būs īss un brīvs raksta atreferējums ar precīziem citātiem:

Pieminot 15-M kustību, kura ir iekārtojusies pilsētu laukumos visā Spānijā, Tonijs Blērs  apstiprināja, ka politiskam līderim demokrātijā ir “jāieklausās ielās notiekošajos protestos, bet tu nevari ļaut, lai tie pār tevi valdītu”.

cits politiķis ar pirkstu
cits politiķis ar pirkstu

„Mana prolēma ar ielās notiekošajiem protestiem ir tā, ka, ja tu neesi uzmanīgs, mediji izveido situāciju, kurā demonstrantiem tiek dota leģitimitāte ne tikai uz viņu tiesībām protestēt, bet arī par to, ko viņi saka,” par šādu Tonija Blēra deklarāciju informē Europa Press. „Kā politiskam līderim man ir jāpieņem lēmumi, un es tos nevaru pieņemt, balstoties tikai uz cilvēku skaitu ielās, man tie ir jāpieņem, vadoties arī pēc mana pienākuma kā premjerministram, kurš ir ticis ievēlēts, lai pieņemtu lēmumus, kuri, pēc manām domām, ir labi valstij.”

Oriģinālais raksts laikrakstā spāņu valodā atrodams šeit: http://politica.elpais.com/politica/2011/06/02/actualidad/1307033071_059076.html

June 9, 2011

Par Itālijas Revolūciju kā vienu no jaunpienācējām Eiropā

Pēc Facebook dazādajās lapās pašlaik sameklējamās informācijas, Spānijas “15-M” (“Par patiesu demokrātiju”) iedvesmotajai Eiropas Revolūcijai pievienojušās vismaz 16 valstis. Saku „vismaz”, jo grūti atrast informācijas avotu, kurā būtu skaidri apkopota visa informācija vienuviet, un arī aktuāla, ja ņemam vērā, ka ik pārdienu pievienojas jaunas valstis un pilsētas.

Grieķija, Francija, Lielbritānija, Vācija, Austrija, Čehija, Itālija, Beļģija, Zviedrija, Īslande, Turcija, Portugāle, Dānija, Norvēģija, Serbija, Rumānija.

Šeit nu būs raksta tulkojums par vienu no jaunpienācējām:

Itālijas Revolūcija ir sākusies!

Informācija no itāļu digitālā laikraksta Il Manifesto pirmās lapas:

http://www.ilmanifesto.it/archivi/fuoripagina/anno/2011/mese/06/articolo/4759/

Itālijas Revolūcija, tādā vārdā pagaidām ir nosaukta platforma, ar kuras palīdzību itāļu sašutušie (indignados) parāda savu klātbūtni vairākās lielās un mazās Itālijas valsts pilsētās. Sekojot pirmajiem 19. maijā Facebook izplatītajiem aicinājumiem atbalstīt lielo manifestāciju Barselonā, jau kopš nākamās dienas tie regulāri pulcējas Boloņā, Piazza Maggiore laukumā.

Viss iesākās, pateicoties spāņu Erasmus studentu grupas iniciatīvai, kura, līdzīgi kā tas jau bija noticis citos Eiropas pilsētu laukumos, vēlējās paust savu atbalstu 15-M kustībai (tā nosaukta datuma dēļ, kurā viss sākās, 15. maijā), sauktai arī par DRY (Patiesu Demokrātiju Tagad, spāņu val. – Democracia Real Ya). Pamazām arvien vairāk cilvēku ir nākuši klāt pie demonstrantiem, un, tiem sarunājoties, nāca gaismā līdzīgas problēmas un pieredzējumi Itālijā; tāpēc tika nolemts izveidot „vietu, kurā visiem runāt par politiku”, vārdu „politika” izprotot tā sākotnējā nozīmē, grieķu „polis” jeb „komūna”. Divi mūsu intervētie jaunieši uzstāj, ka „galvenās pamatidejas ir „polis” un „agora”, kuras ir atbrīvotas no pagātnes verdzības.”

Strādāt visiem, bet mazāk, lai visiem būtu laiks nodarboties arī ar politiku multikulturālā veidā, jo mūsdienu struktūras vairs nav spējīgas risināt to situāciju, kādā esam nonākuši.

Savās runās viņi izvairās no politisko partiju lietotajiem terminiem, turpretī sauc vārdos tās personas, kuras (slikti) kontrolē resursus. Sapulcēs, uz zemes aplī  sasēdušies  (lai visi atrastos vienādā līmenī), stingri ievērojot vārda došanas kārtību un dalībnieku ierosinājumu sarakstus, itāļu sašutušie pulcējas un dod savu ieguldījumu konstruktīvā veidā, komentējot ierosinājumus ar zīmēm, lai ar applausiem nepārtrauktu nevienu domu apmaiņu vai apzināšanos par kaut ko; viņi runā par aktuālām tēmām, tādām kā Hera (uzņēmums, kas kontrolē gāzi, ūdeni, elektrību un atkritumu izvešanu Emilia-Romaña), ATC (sabiedriskā transporta uzņēmums, kas nesen pacēla biļešu cenas), nedrošās darbavietas, augstās īres cenas, imigrācija, iebilšana pret sabiedrisko labumu privatizāciju, 12.-13.jūnijā paredzēto referendumu, taupības režīmu izglītības sistēmā. Viņi vēlas tikt uzklausīti Boloņā, bet ne tikai, jo sapulču gaitā to dalībnieki – no simt līdz trīssimt cilvēkiem, jaunieši un vecāki cilvēki, vīrieši, sievietes un pat bērni, pieslēdzas pie interneta (Boloņas centrā ir publisks WiFi), lai sadarbotos ar citām Itālijas pilsētām, tadām kā Turīna, Milāna, Venēcija, Florence, Piza, Paduja. Tāda pati tendence ir novērota Romā: no četrdesmit cilvēkiem, kuri 20.maijā sapulcējās Plaza de Bolonia laukumā, līdz vairāk nekā 400 cilvēkiem – jauniešiem, studentiem, veciem cilvēkiem un strādniekiem, kuri nejūtas droši par savām darba vietām, kuri pulcējās pagājušajā svētdienā Piazza San Giovanni laukumā.

Arī šeit pirmais solis bija pastāvīgas sapulces izveidošana, tāpat kā Boloņā, kur jau sasniegtas 300 sapulces stundas (ņemot vērā 20 cilvēku grupu, kuri paliek pa nakti pilsētas laukumā). Atslēgvārdi vienmēr ir apmaiņa, skaidrība un ne-vardarbība.

Pieminēšanas vērts notikums Florencē: policija bija aizliegusi izplatīt pamfletus, kurus katru dienu sagatavoja komunikācijas grupa (šiem jauniešiem ir ļoti efektīva organizācijas struktūra), lai ar to palīdzību iepazīstinātu publiku ar iepriekšējā vakarā apspriestajiem jautājumiem. Atbildot uz policijas aizliegumu, izdomas bagātākie sašutušie, vēl sašutušāki nekā iepriekš, palaida gaisā divsimt balonus ar programmas tēmām.

Aizkustinoši ir novērot, kādā veidā tiek pausta cilvēku piekrišana sapulcēs – lietojot žestus ar augstu paceltām rokām kā tauriņiem lidojumā. Tas atsauc atmiņā Laodzi vārdus par to, ka tauriņa spārnu vēziens šeit var izraisīt zemestrīci otrā pasaules malā. Un ja nu patiešām tā notiktu? Jo kopš 29.maija jau tiek runāts par Eiropas Revolūciju. Arī Boloņā cilvēki kontaktējas ar Barselonu, Berlīni un Atēnām, kā arī ar tā sauktajiem „arābu pavasariem”, lai diskutētu par mūdienu neatliekamākajām problēmām, un lieto tehnoloģijas no savām bāzēm, lai savienotu lokālo ar globālo.

Viņi prasa – kā jau tika ziņots -, lai tiktu ievērotas vismaz konstitūcijā minētās tiesības (konstitūcija, kura šogad tiek daudzināta vēl kā nekad saistībā ar Itālijas apvienošanās 150.gadadienu). Viņi prasa pilsoņu apzināšanos sakarā ar vides jautājumiem, veido darba grupas un darbnīcas, lai attīstītu pirmā vakara sapulcē apzinātās tēmas, īstas „prāta vētras”, un aicina vīriešus, sievietes, asociācijas un partijas teikt runas, ar nosacījumu, ka katrs cilvēks runās savā vārdā, nevis tās organizācijas vārdā, pie kuras pieder. Teikt runas, lai īstu un ar spēcīgu raksturu apveltītu izglītošanās procesu padarītu par realitāti, iet runa ne tikai par politisku, bet arī par sociālu un kulturālu izglītošanos.

Jo ar streikiem un manifestācijām vairs nepietiek, lai izlabotu šīs visā pasaulē agonizējošās sistēmas trajektoriju: Tahrir (Ēģiptē), Plaza Catalunya (Barselonā), Plaza del Sol (Madridē) un Plaza Syntagma (Atēnās) mūs māca atgūt pazaudēto sabiedrisko telpu un privāto telpu, pulcējoties ķermeņiem un smadzenēm. Barselonā runā universitāšu pasniedzēji, laukumā tiek lasītas lekcijas, kamēr (pagaidām) mazie, Itālijā aktīvie laukumi tiek pilnībā ignorēti no masu mediju puses (izņemot dažus neatkarīgos radio). „Darbs nav prece,” bija dzirdams Boloņas laukumā pirms dažām dienām, un ap pusnakti asociācija Ca ‘Rossa kopā ar Compañía de los 13 piešķīra poētisko balsi  tēmai par darba nedrošību, pārfrāzējot Šeikspīra Hamletu: „Būt vai nebūt… nedrošam, tas ir jautājums, justies vai nejusties nedrošam, tā ir patiesā problēma.”

Vairāk informācijas: italian revolution en Facebook un #italianrevolution en Twitter.

Tulkots no spāņu valodas publicējuma Oviedo kustības blogā  (http://m15moviedo.blogspot.com ), kas savukārt ņemts un tulkots pa taisno no jau minētā raksta http://www.ilmanifesto.it/archivi/fuoripagina/anno/2011/mese/06/articolo/4759/ .

June 2, 2011

Grieķu aicinājums eiropiešiem:

PEOPLE IN EUROPE WAKE UP,
LETS MAKE A BETTER LIFE
LETS TALK ,
LETS MEET,
LETS CHANGE EVERYTHING
LETS DO IT!